4. Meghiyavaggo

1. Meghiyasuttaṃ

31. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā cālikāyaṃ viharati cālike pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā meghiyo bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, jantugāmaṃ piṇḍāya pavisitu’’nti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, meghiya, kālaṃ maññasī’’ti.

Atha kho āyasmā meghiyo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṃ tenupasaṅkami. [upasaṅkamitvā (sabbattha) a. ni. 9.3 passitabbaṃ] Addasā kho āyasmā meghiyo [upasaṅkamitvā (sabbattha) a. ni. 9.3 passitabbaṃ] kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṃ [jaṅghavihāraṃ (ka.)] anucaṅkamamāno anuvicaramāno [anuvicaramāno addasā kho (sī. syā. pī.), anuvicaramāno addasa (ka.)] ambavanaṃ pāsādikaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘‘pāsādikaṃ vatidaṃ ambavanaṃ manuññaṃ [idaṃ padaṃ videsapotthakesu natthi, aṅguttarepi] ramaṇīyaṃ. Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṃ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṃ imaṃ ambavanaṃ padhānāyā’’ti.

Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṃ tenupasaṅkamiṃ [upasaṅkamitvā (sabbattha)]. Addasaṃ kho ahaṃ, bhante [upasaṅkamitvā (sabbattha)], kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno [anuvicaramāno addasaṃ (sabbattha)] ambavanaṃ pāsādikaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Disvāna me etadahosi – ‘pāsādikaṃ vatidaṃ ambavanaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṃ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṃ imaṃ ambavanaṃ padhānāyā’ti. Sace maṃ, bhante, bhagavā anujānāti [anujāneyya (a. ni. 

4. 弥契耶品
1. 弥契耶经
31. 如是我闻。一时，世尊住在遮利迦（城），在遮利迦山上。那时，尊者弥契耶是世尊的侍者。于是，尊者弥契耶走向世尊所在之处，走近后顶礼世尊，然后站在一旁。站在一旁的尊者弥契耶对世尊如是说道："尊者，我想要进入生喜村去托钵。"（世尊说）："弥契耶，你认为现在是时候就去吧。"
然后尊者弥契耶在上午时分，穿好衣服，拿着钵与袈裟，进入生喜村托钵。在生喜村托完钵，饭后返回时，走向金卡拉河岸。尊者弥契耶在金卡拉河岸经行散步时，看见一座芒果园，清净怡人，令人愉悦。看到后他这样想："这座芒果园确实清净怡人，令人愉悦。对于想要精进的良家子弟来说，这里确实适合精进。如果世尊允许的话，我会来这芒果园精进修行。"
于是尊者弥契耶走向世尊所在之处，走近后顶礼世尊，坐在一旁。坐在一旁的尊者弥契耶对世尊如是说道：
"尊者，我在上午时分，穿好衣服，拿着钵与袈裟，进入生喜村托钵。在生喜村托完钵，饭后返回时，走向金卡拉河岸。我在那里，尊者，在金卡拉河岸经行散步时，看见一座芒果园，清净怡人，令人愉悦。看到后我这样想：'这座芒果园确实清净怡人，令人愉悦。对于想要精进的良家子弟来说，这里确实适合精进。如果世尊允许的话，我会来这芒果园精进修行。'如果世尊允许的话......"

9.3)], gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyā’’ti.

Evaṃ vutte, bhagavā āyasmantaṃ meghiyaṃ etadavoca – ‘‘āgamehi tāva, meghiya, ekakamhi [ekakamhā (sī. pī.), ekakomhi (syā.)] tāva, yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī’’ti.

Dutiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari [uttariṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] karaṇīyaṃ, natthi katassa vā paticayo. Mayhaṃ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṃ, atthi katassa paticayo. Sace maṃ bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyā’’ti. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ meghiyaṃ etadavoca – ‘‘āgamehi tāva, meghiya, ekakamhi tāva, yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī’’ti.

Tatiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṃ, natthi katassa vā paticayo. Mayhaṃ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṃ, atthi katassa paticayo. Sace maṃ bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyā’’ti. ‘‘Padhānanti kho, meghiya, vadamānaṃ kinti vadeyyāma? Yassadāni tvaṃ, meghiya, kālaṃ maññasī’’ti.

Atha kho āyasmā meghiyo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena taṃ ambavanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ ambavanaṃ ajjhogāhetvā [ajjhogahetvā (sī. syā. pī.)] aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho āyasmato meghiyassa tasmiṃ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṃ – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko [vitakkoti (sī. pī. ka.)].

Atha kho āyasmato meghiyassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho! Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṃ – kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṃsāvitakkena’’.

Atha kho āyasmā meghiyo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, tasmiṃ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṃ – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko . Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṃ – kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṃsāvitakkena’’’.

‘‘Aparipakkāya , meghiya, cetovimuttiyā pañca dhammā paripākāya saṃvattanti. Katame pañca?

‘‘Idha, meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ paṭhamo dhammo paripākāya saṃvattati.

‘‘Puna caparaṃ, meghiya, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ dutiyo dhammo paripākāya saṃvattati.


"如果世尊允许的话，我想去那芒果园精进修行。"
世尊听后对尊者弥契耶如是说道："弥契耶，你且等待，我现在只有一人，要等到有其他比丘到来。"
尊者弥契耶第二次对世尊说道："尊者，世尊已无需要做的事，也无需要重做的事。但是我，尊者，还有需要做的事，还有需要重做的事。如果世尊允许的话，我想去那芒果园精进修行。"世尊第二次对尊者弥契耶如是说道："弥契耶，你且等待，我现在只有一人，要等到有其他比丘到来。"
尊者弥契耶第三次对世尊说道："尊者，世尊已无需要做的事，也无需要重做的事。但是我，尊者，还有需要做的事，还有需要重做的事。如果世尊允许的话，我想去那芒果园精进修行。"（世尊说道）："弥契耶，当你说要精进时，我们能说什么呢？你认为现在是时候就去吧。"
于是尊者弥契耶从座位起身，顶礼世尊，右绕三匝后，走向那芒果园。到达后，进入芒果园，在某棵树下坐下来度过午后时光。这时，当尊者弥契耶住在那芒果园时，多半生起三种恶不善寻，即：欲寻、嗔寻、害寻。
于是尊者弥契耶这样想道："真是稀有啊，真是未曾有啊！我们实在是以信心从在家出家为无家者。然而现在却被这三种恶不善寻所缠绕，即：欲寻、嗔寻、害寻。"
于是尊者弥契耶在傍晚时分从禅修中起身，走向世尊所在之处。走近后顶礼世尊，坐在一旁。坐在一旁的尊者弥契耶对世尊如是说道："尊者，当我住在那芒果园时，多半生起三种恶不善寻，即：欲寻、嗔寻、害寻。我这样想道：'真是稀有啊，真是未曾有啊！我们实在是以信心从在家出家为无家者。然而现在却被这三种恶不善寻所缠绕，即：欲寻、嗔寻、害寻。'"
"弥契耶，对于未成熟的心解脱，有五法能令其成熟。是哪五法？
弥契耶，在此，比丘亲近善知识，结交善友，与善者为伴。弥契耶，这是令未成熟的心解脱成熟的第一法。
复次，弥契耶，比丘持戒，守护波罗提木叉律仪而住，具足正行与行处，于微细罪处见怖畏，受持学处而学习。弥契耶，这是令未成熟的心解脱成熟的第二法。


‘‘Puna caparaṃ, meghiya, bhikkhu yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, seyyathidaṃ – appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṃsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Aparipākāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ tatiyo dhammo paripākāya saṃvattati.

‘‘Puna caparaṃ , meghiya, bhikkhu āraddhavīriyo viharati, akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya [uppādāya (syā.)], thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ catuttho dhammo paripākāya saṃvattati.

‘‘Puna caparaṃ, meghiya, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ pañcamo dhammo paripākāya saṃvattati. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ime pañca dhammā paripākāya saṃvattanti.

‘‘Kalyāṇamittassetaṃ , meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ sīlavā bhavissati, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhissati sikkhāpadesu.

‘‘Kalyāṇamittassetaṃ , meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, seyyathidaṃ – appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṃsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī.

‘‘Kalyāṇamittassetaṃ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ āraddhavīriyo viharissati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.

‘‘Kalyāṇamittassetaṃ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ paññavā bhavissati, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.

‘‘Tena ca pana, meghiya, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā – asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. Aniccasaññino hi, meghiya, anattasaññā saṇṭhāti, anattasaññī asmimānasamugghātaṃ pāpuṇāti diṭṭheva dhamme nibbāna’’nti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Khuddā vitakkā sukhumā vitakkā,

Anugatā [anuggatā (sī. ka. aṭṭhakathāyaṃ pāṭhantaraṃ)] manaso uppilāvā [ubbilāpā (sī. syā. pī.)];

Ete avidvā manaso vitakke,

Hurā huraṃ dhāvati bhantacitto.

‘‘Ete ca vidvā manaso vitakke,

Ātāpiyo saṃvaratī satīmā;

Anugate manaso uppilāve,

Asesamete pajahāsi buddho’’ti. paṭhamaṃ;



"复次，弥契耶，比丘对于那些有助于削减烦恼、开显心意、导向彻底厌离、离欲、灭尽、寂静、证知、正觉、涅槃的谈论，例如：少欲论、知足论、远离论、不聚集论、精进论、戒论、定论、慧论、解脱论、解脱知见论；他能轻易获得这样的谈论，不费困难，不费辛劳。弥契耶，这是令未成熟的心解脱成熟的第三法。
复次，弥契耶，比丘精进而住，为断不善法，为具足善法，坚定、勇猛精进，于善法中不舍担负。弥契耶，这是令未成熟的心解脱成熟的第四法。
复次，弥契耶，比丘有智慧，具足圣者的透视智慧，能如实观察生灭，导向彻底灭苦。弥契耶，这是令未成熟的心解脱成熟的第五法。弥契耶，这五法能令未成熟的心解脱成熟。
弥契耶，对于亲近善知识、结交善友、与善者为伴的比丘，可以期待他将持戒，守护波罗提木叉律仪而住，具足正行与行处，于微细罪处见怖畏，受持学处而学习。
弥契耶，对于亲近善知识、结交善友、与善者为伴的比丘，可以期待他将对那些有助于削减烦恼、开显心意、导向彻底厌离、离欲、灭尽、寂静、证知、正觉、涅槃的谈论，例如：少欲论、知足论、远离论、不聚集论、精进论、戒论、定论、慧论、解脱论、解脱知见论；他能轻易获得这样的谈论，不费困难，不费辛劳。
弥契耶，对于亲近善知识、结交善友、与善者为伴的比丘，可以期待他将精进而住，为断不善法，为具足善法，坚定、勇猛精进，于善法中不舍担负。
弥契耶，对于亲近善知识、结交善友、与善者为伴的比丘，可以期待他将有智慧，具足圣者的透视智慧，能如实观察生灭，导向彻底灭苦。
此外，弥契耶，比丘在确立这五法之后，还应当进一步修习四法：应当修习不净观以断除贪欲，应当修习慈心以断除嗔恚，应当修习入出息念以断除寻思，应当修习无常想以断除我慢。因为，弥契耶，对于具足无常想的人，无我想会确立，具足无我想的人会在现法中达到我慢的断除，即是涅槃。"
于是世尊了知此义，于此时说此自说：
"微细的寻思，精妙的寻思，
随逐心识而起浮动；
不知此等心的寻思，
心迷乱者奔驰往复。
知晓此等心的寻思，
具念精进者能防护；
随逐心识的浮动，
觉者已完全断除。"
第一经完。

2. Uddhatasuttaṃ

32. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upavattane mallānaṃ sālavane. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

Addasā kho bhagavā te sambahule bhikkhū avidūre araññakuṭikāyaṃ viharante uddhate unnaḷe capale mukhare vikiṇṇavāce muṭṭhassatino asampajāne asamāhite vibbhantacitte pākatindriye.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Arakkhitena kāyena [cittena (nettiyaṃ)], micchādiṭṭhihatena [micchādiṭṭhigatena (bahūsu)] ca;

Thinamiddhā [thīnamiddhā (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhibhūtena, vasaṃ mārassa gacchati.

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro;

Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṃ;

Thīnamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti. dutiyaṃ;

3. Gopālakasuttaṃ



2. 掉举经
32. 如是我闻。一时，世尊住在拘尸那罗城（今印度北方邦库希那加尔），在末罗族的娑罗树林之跋提河岸。那时，有众多比丘住在世尊不远处的林中小屋，他们掉举、高傲、轻躁、多言、言语散漫、失念、不正知、不得定、心散乱、诸根放逸。
世尊见到那些住在不远处林中小屋的众多比丘，他们掉举、高傲、轻躁、多言、言语散漫、失念、不正知、不得定、心散乱、诸根放逸。
于是世尊了知此义，于此时说此自说：
"以不防护身体，为邪见所害，
为昏沉睡眠所制，随魔王支配。
故当护持心意，正思惟为行，
以正见为导，知晓生与灭；
比丘胜昏沉睡眠，当舍一切恶趣。"
第二经完。
3. 牧牛者经

33. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Atha kho aññataro gopālako yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gopālakaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi [samādāpesi (?)] samuttejesi sampahaṃsesi.

Atha kho so gopālako bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito [samādipito (?)] samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho so gopālako bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho so gopālako tassā rattiyā accayena sake nivesane pahūtaṃ appodakapāyasaṃ [appodakapāyāsaṃ (sabbattha)] paṭiyādāpetvā navañca sappiṃ bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena tassa gopālakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so gopālako buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ appodakapāyasena [appodakapāyāsena ca (syā. pī.)] navena ca sappinā sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho so gopālako bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gopālakaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho acirapakkantassa bhagavato taṃ gopālakaṃ aññataro puriso sīmantarikāya jīvitā voropesi.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘yena, bhante, gopālakena ajja buddhappamukho bhikkhusaṅgho appodakapāyasena navena ca sappinā sahatthā santappito sampavārito so kira, bhante, gopālako aññatarena purisena sīmantarikāya jīvitā voropito’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Diso disaṃ yaṃ taṃ kayirā, verī vā pana verinaṃ;

Micchāpaṇihitaṃ cittaṃ, pāpiyo naṃ tato kare’’ti. tatiyaṃ;

4. Yakkhapahārasuttaṃ



3. 牧牛者经
33. 如是我闻。一时，世尊与大比丘众一起在憍萨罗国游行。这时，世尊离开大道，走向一棵树下，走近后坐在准备好的座位上。
这时，有一位牧牛者走向世尊所在之处，走近后顶礼世尊，坐在一旁。世尊以法语开示、教导、鼓励、令欢喜坐在一旁的牧牛者。
这时，那位被世尊以法语开示、教导、鼓励、令欢喜的牧牛者对世尊如是说道："请世尊与比丘众接受我明日的供养。"世尊以沉默表示同意。于是牧牛者知道世尊已接受后，从座位起身，顶礼世尊，右绕三匝后离去。
然后，那牧牛者在当夜过后，在自己家中准备了大量稀粥和新鲜奶油，然后向世尊报时说："尊者，时候到了，饭食已备。"于是世尊在上午时分，穿好衣服，拿着钵与袈裟，与比丘众一起走向那牧牛者的家，走近后坐在准备好的座位上。这时，那牧牛者亲手以稀粥和新鲜奶油供养满足以佛陀为首的比丘众。然后，那牧牛者见世尊用完餐，放下钵，拿了一个低座，坐在一旁。世尊以法语开示、教导、鼓励、令欢喜坐在一旁的牧牛者后，从座位起身离去。在世尊离去不久，有一个人在边界处夺取了那牧牛者的性命。
这时，众多比丘走向世尊所在之处，走近后顶礼世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊如是说道："尊者，今天那位亲手以稀粥和新鲜奶油供养满足以佛陀为首的比丘众的牧牛者，据说被某人在边界处夺取了性命。"
于是世尊了知此义，于此时说此自说：
"敌对者加害敌对者，仇人伤害仇人时，
邪恶倾向的心意，能造作更大的恶。"
第三经完。
4. 夜叉打击经

34. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno kapotakandarāyaṃ viharanti. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinno hoti aññataraṃ samādhiṃ samāpajjitvā.

Tena kho pana samayena dve yakkhā sahāyakā uttarāya disāya dakkhiṇaṃ disaṃ gacchanti kenacideva karaṇīyena. Addasaṃsu kho te yakkhā āyasmantaṃ sāriputtaṃ juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinnaṃ. Disvāna eko yakkho dutiyaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātu’’nti. Evaṃ vutte, so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’’ti.

Dutiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātu’’nti. Dutiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’’ti. Tatiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātu’’nti. Tatiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’’ti.

Atha kho so yakkho taṃ yakkhaṃ anādiyitvā āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osādeyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya. Atha ca pana so yakkho ‘ḍayhāmi ḍayhāmī’ti vatvā tattheva mahānirayaṃ apatāsi [avatthāsi (ka. sī.)].

Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tena yakkhena āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṃ dīyamānaṃ. Disvā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘kacci te, āvuso, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci na kiñci dukkha’’nti ? ‘‘Khamanīyaṃ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso moggallāna; api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkha’’nti.

‘‘Acchariyaṃ, āvuso sāriputta, abbhutaṃ, āvuso sāriputta! Yāva [yaṃ tvaṃ (sī. ka.), yaṃ (syā.)] mahiddhiko āyasmā sāriputto mahānubhāvo! Idha te, āvuso sāriputta, aññataro yakkho sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osādeyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya, atha ca panāyasmā sāriputto evamāha – ‘khamanīyaṃ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso moggallāna; api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkha’’’nti.

‘‘Acchariyaṃ, āvuso moggallāna, abbhutaṃ, āvuso moggallāna! Yāva [yaṃ (syā.)] mahiddhiko āyasmā mahāmoggallāno mahānubhāvo yatra hi nāma yakkhampi passissati! Mayaṃ panetarahi paṃsupisācakampi na passāmā’’ti.

Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya tesaṃ ubhinnaṃ mahānāgānaṃ imaṃ evarūpaṃ kathāsallāpaṃ.


4. 夜叉打击经
34. 如是我闻。一时，世尊住在王舍城（今印度比哈尔邦巴特那）竹林栖鸠处。那时，尊者舍利弗和尊者大目犍连住在鸽窟。那时，尊者舍利弗在月光明朗的夜晚，剃了头发后坐在露天处，入于某种禅定。
那时，有两位夜叉朋友因某事从北方往南方去。这些夜叉看见尊者舍利弗在月光明朗的夜晚，剃了头发后坐在露天处。看到后，一位夜叉对另一位夜叉说："朋友，我想打这位沙门的头。"当如是说时，那位夜叉对这位夜叉说："朋友，够了，不要侵犯这位沙门。朋友，这位沙门非常殊胜，具大神通，大威力。"
第二次，那位夜叉又对这位夜叉说："朋友，我想打这位沙门的头。"第二次，这位夜叉又对那位夜叉说："朋友，够了，不要侵犯这位沙门。朋友，这位沙门非常殊胜，具大神通，大威力。"第三次，那位夜叉又对这位夜叉说："朋友，我想打这位沙门的头。"第三次，这位夜叉又对那位夜叉说："朋友，够了，不要侵犯这位沙门。朋友，这位沙门非常殊胜，具大神通，大威力。"
然后，那位夜叉不听劝阻，对尊者舍利弗的头打了一击。这一击如此之重，足以击倒一头七到七个半长度的大象，或能击碎一座大山峰。然而那夜叉喊道："我烧着了！我烧着了！"就在那里堕入大地狱。
尊者大目犍连以清净超人的天眼，看见那位夜叉对尊者舍利弗的头打了一击。看到后走向尊者舍利弗所在之处，走近后对尊者舍利弗说："贤友，你还好吗？能忍受吗？没有什么痛苦吗？""目犍连贤友，我还好，能忍受；只是我的头有点痛。"
"太稀有了，舍利弗贤友，太未曾有了，舍利弗贤友！尊者舍利弗如此具大神通，大威力！这里，舍利弗贤友，有一位夜叉打了你的头。这一击如此之重，足以击倒一头七到七个半长度的大象，或能击碎一座大山峰，然而尊者舍利弗却说：'目犍连贤友，我还好，能忍受；只是我的头有点痛。'"
"太稀有了，目犍连贤友，太未曾有了，目犍连贤友！尊者大目犍连如此具大神通，大威力，竟然能看见夜叉！我们现在连尘土鬼都看不见。"
世尊以清净超人的天耳，听到这两位大龙象如此的谈话。


Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampati;

Virattaṃ rajanīyesu, kopaneyye na kuppati;

Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto taṃ dukkhamessatī’’ti. catutthaṃ;

5. Nāgasuttaṃ



于是世尊了知此义，于此时说此自说：
"心如岩石般稳固，不动摇不震颤，
于可贪处离贪欲，于可怒处不生嗔；
如是修习此心者，苦从何处能及之？"
第四经完。
5. 龙象经


35. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme . Tena kho pana samayena bhagavā ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharati. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharāmi. Yaṃnūnāhaṃ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyya’’nti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sāmaṃ senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhākaṃ anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ eko adutiyo yena pālileyyakaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena pālileyyakaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle.

Aññataropi kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharati. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi – ‘‘ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharāmi. Yaṃnūnāhaṃ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyya’’nti.

Atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena pālileyyakaṃ rakkhitavanasaṇḍo bhaddasālamūlaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ [upasaṅkamitvā tatra sudaṃ (syā. pī. ka.)] so hatthināgo yasmiṃ padese bhagavā viharati taṃ padesaṃ [appaharitañca karoti, soṇḍāya (bahūsu)] appaharitaṃ karoti, soṇḍāya ca [appaharitañca karoti, soṇḍāya (bahūsu)] bhagavato pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti [upaṭṭhapeti (sī. syā. kaṃ. pī.)].

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṃ bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu vihāsiṃ. Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, anākiṇṇo sukhaṃ phāsu viharāmī’’ti.


5. 龙象经
35. 如是我闻。一时，世尊住在憍赏弥（今印度北方邦阿拉哈巴德）的瞿师多园。那时，世尊被比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷、国王、大臣、外道及外道弟子们所包围。被包围时住得不安乐、不舒适。于是世尊这样想："我现在被比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷、国王、大臣、外道及外道弟子们所包围。被包围时住得不安乐、不舒适。我应当独自远离大众而住。"
于是世尊在上午时分，穿好衣服，拿着钵与袈裟，进入憍赏弥城托钵。在憍赏弥城托钵后，饭后收起钵，自己整理好卧具，拿着钵与袈裟，不告知侍者，不通知比丘众，独自一人向波利雷夜卡（地名）方向游行。逐渐游行，到达波利雷夜卡。在那里，世尊住在波利雷夜卡的护林苑中一棵美好的娑罗树下。
有一头象王也被众象所包围，有公象、母象、幼象、小象。它吃的是被啃过的草，它们还吃它折断的树枝，它喝浑浊的水，当它从水中上来时，母象们擦蹭着它的身体而行。被包围时住得不安乐、不舒适。于是那象王这样想："我现在被公象、母象、幼象、小象所包围，吃的是被啃过的草，它们还吃我折断的树枝，我喝浑浊的水，当我从水中上来时，母象们擦蹭着我的身体而行，被包围时住得不安乐、不舒适。我应当独自远离象群而住。"
于是那象王离开象群，来到波利雷夜卡的护林苑中，来到世尊所在的美好娑罗树下。在那里，那象王把世尊所住之处清理干净，用鼻子为世尊准备饮用水。
这时，世尊独处静坐时，心中生起这样的想法："我以前被比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷、国王、大臣、外道及外道弟子们所包围，被包围时住得不安乐、不舒适。现在我不被比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷、国王、大臣、外道及外道弟子们所包围，不被包围时住得安乐、舒适。"


Tassapi kho hatthināgassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṃ hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṃ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādiṃsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṃ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo agamaṃsu, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu vihāsiṃ. Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo na kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti, anākiṇṇo sukhaṃ phāsu viharāmī’’ti.

Atha kho bhagavā attano ca pavivekaṃ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Etaṃ [evaṃ (ka.)] nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino;

Sameti cittaṃ cittena, yadeko ramatī mano’’ti. pañcamaṃ;

6. Piṇḍolasuttaṃ

36. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā piṇḍolabhāradvājo bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya āraññiko piṇḍapātiko paṃsukūliko tecīvariko appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo [āraddhaviriyo (sī. syā. kaṃ. pī.)] dhutavādo adhicittamanuyutto.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya āraññikaṃ piṇḍapātikaṃ paṃsukūlikaṃ tecīvarikaṃ appicchaṃ santuṭṭhaṃ pavivittaṃ asaṃsaṭṭhaṃ āraddhavīriyaṃ dhutavādaṃ adhicittamanuyuttaṃ .

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Anūpavādo anūpaghāto [anupavādo anupaghāto (syā. pī. ka.)], pātimokkhe ca saṃvaro;

Mattaññutā ca bhattasmiṃ, pantañca sayanāsanaṃ;

Adhicitte ca āyogo, etaṃ buddhāna sāsana’’nti. chaṭṭhaṃ;

7. Sāriputtasuttaṃ

37. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo adhicittamanuyutto.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya appicchaṃ santuṭṭhaṃ pavivittaṃ asaṃsaṭṭhaṃ āraddhavīriyaṃ adhicittamanuyuttaṃ.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Adhicetaso appamajjato,

Munino monapathesu sikkhato;

Sokā na bhavanti tādino,

Upasantassa sadā satīmato’’ti. sattamaṃ;

8. Sundarīsuttaṃ



那象王心中也生起这样的想法："我以前被公象、母象、幼象、小象所包围，吃的是被啃过的草，它们还吃我折断的树枝，我喝浑浊的水，当我从水中上来时，母象们擦蹭着我的身体而行，被包围时住得不安乐、不舒适。现在我不被公象、母象、幼象、小象所包围，吃的是未被啃过的草，它们不吃我折断的树枝，我喝清澈的水，当我从水中上来时，母象们不擦蹭着我的身体而行，不被包围时住得安乐、舒适。"
于是世尊知道自己的独居，并以心了知那象王的心中思惟，于此时说此自说：
"象中之象相契合，具牙之象心心应，
二者心意皆相同，独处独乐心欢喜。"
第五经完。
6. 宾头卢经
36. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城（今印度北方邦斯拉瓦斯提）祇树给孤独园。那时，尊者宾头卢・婆罗堕遮坐在世尊不远处，结跏趺坐，身体正直，他是住阿兰若者、常行乞食者、着粪扫衣者、但持三衣者、少欲知足者、远离者、不与众交际者、精进者、持头陀行者、专修增上心者。
世尊见到尊者宾头卢・婆罗堕遮坐在不远处，结跏趺坐，身体正直，是住阿兰若者、常行乞食者、着粪扫衣者、但持三衣者、少欲知足者、远离者、不与众交际者、精进者、持头陀行者、专修增上心者。
于是世尊了知此义，于此时说此自说：
"不诽谤不伤害，守护于别解脱，
饮食知节量，住处远离众，
专修增上心，是为诸佛教。"
第六经完。
7. 舍利弗经
37. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，尊者舍利弗坐在世尊不远处，结跏趺坐，身体正直，少欲知足、远离、不与众交际、精进、专修增上心。
世尊见到尊者舍利弗坐在不远处，结跏趺坐，身体正直，少欲知足、远离、不与众交际、精进、专修增上心。
于是世尊了知此义，于此时说此自说：
"增上心不放逸，
圣道中修学牟尼；
如是人无诸忧，
寂静常具正念。"
第七经完。
8. 孙陀利经

38. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ . Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṃ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca yena sundarī paribbājikā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sundariṃ paribbājikaṃ etadavocuṃ – ‘‘ussahasi tvaṃ, bhagini, ñātīnaṃ atthaṃ kātu’’nti? ‘‘Kyāhaṃ, ayyā, karomi? Kiṃ mayā na sakkā [kiṃ mayā sakkā (syā. pī.)] kātuṃ? Jīvitampi me pariccattaṃ ñātīnaṃ atthāyā’’ti.

‘‘Tena hi, bhagini, abhikkhaṇaṃ jetavanaṃ gacchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, ayyā’’ti kho sundarī paribbājikā tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ paṭissutvā abhikkhaṇaṃ jetavanaṃ agamāsi.

Yadā te aññiṃsu aññatitthiyā paribbājakā – ‘‘vodiṭṭhā kho sundarī paribbājikā bahujanena abhikkhaṇaṃ jetavanaṃ gacchatī’’ti [gacchatīti (sī. syā. kaṃ. pī.)]. Atha naṃ jīvitā voropetvā tattheva jetavanassa parikhākūpe nikkhipitvā [nikhanitvā (sī. syā. pī.)] yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavocuṃ – ‘‘yā sā, mahārāja, sundarī paribbājikā; sā no na dissatī’’ti. ‘‘Kattha pana tumhe āsaṅkathā’’ti ? ‘‘Jetavane, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi jetavanaṃ vicinathā’’ti.


8. 孙陀利经
38. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，世尊受到尊敬、恭敬、尊重、供养、崇敬，获得衣服、饮食、住处、病人所需药物等资具。比丘僧团也受到尊敬、恭敬、尊重、供养、崇敬，获得衣服、饮食、住处、病人所需药物等资具。但其他外道游行者却不受尊敬、不受恭敬、不受尊重、不受供养、不受崇敬，不获得衣服、饮食、住处、病人所需药物等资具。
于是，那些外道游行者无法忍受世尊和比丘僧团受到的恭敬，就走向孙陀利游行女所在之处。走近后对孙陀利游行女说："妹妹，你能为亲属做些事吗？""尊者们，我能做什么呢？有什么是我不能做的？为了亲属，我连生命都可以舍弃。"
"那么，妹妹，你要经常去祇园。""是的，尊者们。"孙陀利游行女回答那些外道游行者后，就经常去祇园。
当那些外道游行者知道："孙陀利游行女已被许多人看见经常去祇园"时，就杀害了她，将她埋在祇园的壕沟里，然后走向波斯匿王所在之处。走近后对波斯匿王说："大王，我们那位孙陀利游行女不见了。""你们怀疑在哪里？""在祇园，大王。""那么就去搜查祇园吧。"


Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā jetavanaṃ vicinitvā yathānikkhittaṃ parikhākūpā uddharitvā mañcakaṃ āropetvā sāvatthiṃ pavesetvā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā manusse ujjhāpesuṃ –

‘‘Passathāyyā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kammaṃ! Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti! Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṃ karitvā itthiṃ jīvitā voropessatī’’ti!

Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti –

‘‘Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino . Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti! Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṃ karitvā itthiṃ jīvitā voropessatī’’ti!

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

‘‘Etarahi, bhante, sāvatthiyaṃ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti – ‘alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṃ karitvā itthiṃ jīvitā voropessatī’’’ti!

‘‘Neso, bhikkhave, saddo ciraṃ bhavissati sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissati. Tena hi, bhikkhave, ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti, te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha –

‘‘‘Abhūtavādī nirayaṃ upeti,

Yo vāpi [yo cāpi (sī. pī. ka.)] katvā na karomi cāha;

Ubhopi te pecca samā bhavanti,

Nihīnakammā manujā paratthā’’’ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato santike imaṃ gāthaṃ pariyāpuṇitvā ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti te imāya gāthāya paṭicodenti –

‘‘Abhūtavādī nirayaṃ upeti,

Yo vāpi katvā na karomicāha;

Ubhopi te pecca samā bhavanti,

Nihīnakammā manujā paratthā’’ti.


于是那些外道**者搜查祇园，将埋在壕沟里的尸体取出，放在床上，带入舍卫城，从街道到街道，从十字路口到十字路口，煽动人们说：
"看啊，诸位！这是释迦子沙门们所做的事！这些释迦子沙门无耻、破戒、恶法、妄语、非梵行。他们自称是修法者、行正道者、修梵行者、说实语者、持戒者、善法者。他们没有沙门法，没有婆罗门法。他们的沙门法已毁，婆罗门法已毁。哪里有他们的沙门法？哪里有他们的婆罗门法？他们已失去沙门法，已失去婆罗门法。一个人怎么能做了男人之事后，又夺取女人的性命呢？"
那时，舍卫城的人们见到比丘们就用不当的粗恶语辱骂、呵责、嗔恨、扰乱说：
"这些释迦子沙门无耻、破戒、恶法、妄语、非梵行。他们自称是修法者、行正道者、修梵行者、说实语者、持戒者、善法者。他们没有沙门法，没有婆罗门法。他们的沙门法已毁，婆罗门法已毁。哪里有他们的沙门法？哪里有他们的婆罗门法？他们已失去沙门法，已失去婆罗门法。一个人怎么能做了男人之事后，又夺取女人的性命呢？"
这时，众多比丘在上午时分，穿好衣服，拿着钵与袈裟，进入舍卫城托钵。在舍卫城托钵后，饭后收起钵，走向世尊所在之处。走近后顶礼世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊说：
"尊者，现在舍卫城的人们见到比丘就用不当的粗恶语辱骂、呵责、嗔恨、扰乱说：'这些释迦子沙门无耻、破戒、恶法、妄语、非梵行。他们自称是修法者、行正道者、修梵行者、说实语者、持戒者、善法者。他们没有沙门法，没有婆罗门法。他们的沙门法已毁，婆罗门法已毁。哪里有他们的沙门法？哪里有他们的婆罗门法？他们已失去沙门法，已失去婆罗门法。一个人怎么能做了男人之事后，又夺取女人的性命呢？'"
"诸比丘，这种言论不会持续很久，只会持续七天。七天过后就会消失。因此，诸比丘，当人们见到比丘就用不当的粗恶语辱骂、呵责、嗔恨、扰乱时，你们应以此偈回应：
'说虚妄者堕地狱，
做而说未做亦然；
二者死后同一处，
下劣业者他世同。'"
于是那些比丘从世尊那里学习了这首偈颂，当人们见到比丘就用不当的粗恶语辱骂、呵责、嗔恨、扰乱时，就以此偈回应：
"说虚妄者堕地狱，
做而说未做亦然；
二者死后同一处，
下劣业者他世同。"


Manussānaṃ etadahosi – ‘‘akārakā ime samaṇā sakyaputtiyā. Nayimehi kataṃ. Sapantime samaṇā sakyaputtiyā’’ti. Neva so saddo ciraṃ ahosi. Sattāhameva ahosi. Sattāhassa accayena antaradhāyi.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavato etadavocuṃ –

‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ bhante bhagavatā – ‘neso, bhikkhave, saddo ciraṃ bhavissati. Sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissatī’ti. Antarahito so, bhante, saddo’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Tudanti vācāya janā asaññatā,

Sarehi saṅgāmagataṃva kuñjaraṃ;

Sutvāna vākyaṃ pharusaṃ udīritaṃ,

Adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto’’ti. aṭṭhamaṃ;

9. Upasenasuttaṃ

39. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, satthā ca me bhagavā arahaṃ sammāsambuddho; svākkhāte camhi dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajito; sabrahmacārino ca me sīlavanto kalyāṇadhammā; sīlesu camhi paripūrakārī; susamāhito camhi ekaggacitto; arahā camhi khīṇāsavo; mahiddhiko camhi mahānubhāvo. Bhaddakaṃ me jīvitaṃ, bhaddakaṃ maraṇa’’nti.

Atha kho bhagavā āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yaṃ jīvitaṃ na tapati, maraṇante na socati;

Sa ve diṭṭhapado dhīro, sokamajjhe na socati.

‘‘Ucchinnabhavataṇhassa , santacittassa bhikkhuno;

Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi tassa punabbhavo’’ti. navamaṃ;

10. Sāriputtaupasamasuttaṃ



人们想道："这些释迦子沙门不是作者。这不是他们做的。这些释迦子沙门是清白的。"那种言论果然没有持续很久，只持续了七天。七天过后就消失了。
这时，众多比丘走向世尊所在之处。走近后顶礼世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊说：
"希有啊，尊者！未曾有啊，尊者！世尊说得多么好啊：'诸比丘，这种言论不会持续很久，只会持续七天。七天过后就会消失。'那种言论确实消失了，尊者。"
于是世尊了知此义，于此时说此自说：
"无制人以语刺人，
如箭射战场象王；
闻说粗恶语言时，
比丘应忍无嗔心。"
第八经完。
9. 优波斯那经
39. 如是我闻。一时，世尊住在王舍城竹林栖鸠处。那时，尊者优波斯那・婆蹉子独处静坐时，心中生起这样的想法："我真是有得，我真是善得！我有世尊这样的阿罗汉、正等正觉的导师；我出家于善说的法律中，从在家到无家；我的同梵行者们持戒具善法；我是戒行圆满者；我善得定、一心；我是漏尽阿罗汉；我具大神通、大威力。我的生活善美，我的死亡善美。"
于是世尊以心了知尊者优波斯那・婆蹉子的心中思惟，于此时说此自说：
"生不令其恼，死时不忧愁，
智者见真谛，忧中不生忧。
断尽有爱比丘，心寂静安住，
轮回已灭尽，无有再后有。"
第九经完。
10. 舍利弗寂静经

40. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano upasamaṃ paccavekkhamāno.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano upasamaṃ paccavekkhamānaṃ.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Upasantasantacittassa, netticchinnassa bhikkhuno;

Vikkhīṇo jātisaṃsāro, mutto so mārabandhanā’’ti. dasamaṃ;

Meghiyavaggo catuttho niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Meghiyo uddhatā gopālo, yakkho [juṇhā (sī. syā. pī.), juṇhaṃ (ka.)] nāgena pañcamaṃ;

Piṇḍolo sāriputto ca, sundarī bhavati aṭṭhamaṃ;

Upaseno vaṅgantaputto, sāriputto ca te dasāti.

10. 舍利弗寂静经
40. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，尊者舍利弗坐在世尊不远处，结跏趺坐，身体正直，反观自己的寂静。
世尊见到尊者舍利弗坐在不远处，结跏趺坐，身体正直，反观自己的寂静。
于是世尊了知此义，于此时说此自说：
"寂静心已安，比丘断爱欲，
轮回已灭尽，解脱魔系缚。"
第十经完。
第四品 弥企耶品完。
其摄颂：
弥企耶与掉举，牧牛与夜叉五，
宾头卢舍利弗，孙陀利为第八，
优波斯那婆蹉，舍利弗为第十。


